Aija Dreimane-Mangale, sertificēts podologs
Bieži cilvēki mēdz aizmirst par savu pēdu veselību līdz brīdim, kad jau radušās hroniskas pēdu ādas vai nagu saslimšanas. Tas ir ļoti svarīgi cilvēkiem ar hroniskām sirds, asinsvadu, vielmaiņas, endokrīnajam slimībām regulāri veikt pareizu pēdu kopšanu un konsultēties ar speciālistiem par piemērotajiem pēdu kopšanas līdzekļiem. Nepieciešams uzsvērt, ka pareiza pēdu aprūpe nepieciešama ikvienam neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai veselības stāvokļa, lai neradītu nepatīkamas komplikācijas.
Pēdas var apaut skaistos apavos, taču visai bieži šie apavi nav komfortabli, tāpēc pēdas un kājas cieš no karstuma un garām pastaigām, radot pārslodzi, deformāciju risku vai par traumas. Arī vasaras periodā karstums, putekļi, kukaiņu kodumi, cieši un neelpojoši apavi negatīvi ietekmē kājas – var tikt pasliktināta asinsrite apakšējā perifērijā.
Biežākās pēdu veselības problēmas podologa praksē ir papēžu plaisas, pastiprināta svīšana jeb hiperhidroze, tulznas, varžacis, pēdu ādas un nagu sēnīšu infekcija, ieauguši nagi.
Ja uz papēžiem un citos pēdas rajonos rodas pastiprināts spiediens, tad āda cenšās pasargāt locītavas, muskuļus un sabiezē. Rodas uzstaigājumi - hiperkeratozes. Tos rašanos veicina liekais svars, pēdas deformācijas, nepareiza pēdu ādas kopšana un nepiemēroti apavi. Ilgstošas berzes un/vai nepareiza spiediena rezultātā pēdās parādās norobežota, sabiezēta, sāpīga āda, kurai vidū ir trijstūrveida serde – varžacs.
Uzstaigājumi un varžacis ir īpaši bīstamas cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsvadu saslimšanām, varikozajām vēnām, jo pastāv risks attīstīties plaisām, kas progresējot var novest līdz pat čūlai. Savukārt čūla (nedzīstoša brūce) ir nopietnas infekcijas sākums, ar ilgstošu ārstēšanu un ļoti nepatīkamām iespējamām komplikācijām.
Pat pie nelieliem uzstaigājumiem nebūtu vēlams nodarboties ar pašārstēšanos, bet gan griezties pie pēdu aprūpes speciālista - podologa, kas varēs veikt piemērotu aprūpi un arī ieteikt pareizo risinājumu diskomforta un pēdu problēmu mazināšanā.
Plaisas (visbiežāk papēžu rajonā) rodas ilgstoša mehāniska kairinājuma rezultātā, ko var pastiprināt dažādi faktori, kā piemēram, vitamīnu trūkums, nepietiekama šķidruma uzņemšana ikdienā, hormonālas problēmas u.c. Mehānisko kairinājumu uz pēdu rada nepiemēroti apavi, staigāšana basām kajām, arī pēdu deformācijas. Liela nozīme ir piemērota kāju krēma izvēlei, ko nepieciešams pielāgot sezonai un ādas tipam.
Pastiprinātu pēdu svīšanu sauc par hiperhidrozi. Tā bieži vien ir pavadošs simptoms kādai pamatslimībai, piemēram, vielmaiņas saslimšanām. Taču, ja sviedriem parādās nepatīkama smaka, tas var liecināt par baktēriju klātbūtni, jo kāju svīšana palielina pēdu dermatomikozes attīstības risku.
Lai mazinātu nepatīkamo smaržu, ieteicams valkāt dabīga materiāla zeķes un apavus (ko maina vajadzības gadījumā 2-3x dienā), vismaz 2 reizes dienā mazgāt kājas tekošā ūdenī, rūpīgi nosusinot pirkstu starpas, izvēlēties atvēsinošs mazgāšanas līdzekļus. Uz sausām, tīrām pēdām katru dienu var lietot speciālos pēdu kopšanas pulverus vai talku, lai mazinātu mitruma sajūtu, bet vakaros lietot krēmu kājām ar piparmētru vai tējaskoka eļļu. Speciālie pēdu krēmi ar dezodorējošu iedarbību ne tikai novērš nepatīkamo aromātu, bet regulē arī svīšanas procesu, paaugstina ādas elastību un aizsargā no sēnīšu un baktēriju infekcijām. Arī pēdu dezinfekcijas līdzekļiem, kas paredzēti sēnīšu infekciju profilaksei, ir pretsvīšanas iedarbība un atsvaidzinošs efekts, ko īpaši iesaka cilvēkiem ar specifiskiem darba apaviem, kā arī sporta apaviem.
Tulznas ir berzes radīts ādas bojājums, ko veicina mitrums un karstums. Tulznu profilakse - piemēroti apavi aktivitātēm, atbilstoši pēdu deformācijām. Pirms ilgākām pastaigām var laicīgi uzlīmēt plāksteri vai rūpniecisko ortozi (piemēram, porolona) uz problēmzonām, lai jau pasargātu ādu no berzes. Cilvēkiem, kam ir šī problēma rekomendējams lietot krēmus, kuru sastāvā ir augu eļļas – lineļļa un/ vai olīveļla.
Sēnīšu infekcija pēdās jeb pēdu ādas un/vai nagu mikoze izplatītās kontakta ceļā, ar inficētiem koplietošanas priekšmetiem vai koplietošanas telpās. Pēdu ādas un nagu sēnīšu inficēšanās risks ir daudz lielāks vasarā, jo cilvēki ir sociāli aktīvi un biežāk atrodas publiskās vietās, piemēram, viesnīcās, pludmalēs utt., kur uz koplietošanas virsmām var būt kāju sēnīšu izraisītāji. Neievērojot higiēnas prasības pastāv risks inficēties arī ar pēdu kārpām. Tāpēc ir ļoti svarīgi nekad neaizmirst par personīgās higiēnu – tikai sev lietojamajiem higiēnas priekšmetiem, kā piemēram, dvielis, čības, pumeka akmens u.c. Atrodoties koplietošanas telpās nepieciešams cienīt apkārtējos un ievērot higiēnas priekšnoteikumus, lai izvairītos no sēnīsu infekcijas izplatīšanas vai inficēšanās ar to. Sēnīšu infekcijas attīstību var veicināt arī tādi faktori kā pazemināta imunitāte un blakus saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, autoimūnas saslimšanas. Ja rodas aizdomas par pēdu ādas un nagu sēnīšu infekciju, jāgriežas pie podologa, kas ieteiks individuāli piemeklētu risinājumu.
Podologs var novērst tādas problēmas kā ādas sabiezējumi, plaisas pēdu ādā, ieauguši nagi, nagu formas un krāsas izmaiņas, varžacis, kārpas, veiks aprūpi pēdu ādas un nagu sēnīšu gadījumā, kā arī ieteiks problēmu atrisinošos līdzekļus un informēs par profilatiskajiem pasākumiem ikdienā.
